Produkti imūnsistēmai un šūnu aizsardzībai

Mūsu ķermenis pastāvīgi tiek pakļauts vīrusiem un baktērijām. Par laimi, vairumā gadījumu mēs tās nekad pat nepamanām, jo veselīga un stabila imūnsistēma droši pasargā mūs no šiem uzbrukumiem.

Mūsu ķermeņa aizsardzības sistēmai ir pieejamas dažādas iespējas, un parasti tā ļoti efektīvi aizsargā mūsu organismu. Pēc piedzimšanas mūsu imūnsistēma vēl nav pilnībā attīstīta, bet tā nepārtraukti „mācās”. Mums ir iedzimta aizsardzība pret visiem mūsu ķermeņa ienaidniekiem, bet mūsu imūnsistēma var arī īpaši apkarot dažus patogēnus, kas tiek atpazīti sekundārajā infekcijā.

Labās ziņas: Ikviens var aktīvi atbalstīt šūnu aizsardzību pret oksidatīvo stresu un stiprināt imūnsistēmu! Svarīgi priekšnoteikumi ir pietiekams miegs, vingrinājumi brīvā dabā, kā arī regulāras atpūta, kas ļauj atgūt enerģiju.

Vēl viena neaizstājama metode ir pietiekams barības vielu nodrošinājums mūsu ķermeņa aizsardzībai. Jo īpaši, ar pārtiku ir regulāri jāuzņem pietiekams daudzums C un D vitamīna, kā arī mikroelementi selēns un cinks.

Šīs uzturvielas veicina normālu imūnsistēmas darbību un aizsargā šūnas pret oksidatīvo stresu.

Padomi spēcīgai imūnsistēmai:

• Bieži mazgājiet rokas.
• Dzeriet pietiekami daudz šķidruma.
• Regulāri vēdiniet telpas.
• Pirts un kontrastduša.
• Vingrojumi svaigā gaisā.
• Izvairieties no stresa.
• Uzturiet veselīgu zarnu floru.
• Sniedziet sev pietiekami daudz miega.
• Regulāri nodrošiniet organismu ar nepieciešamajām barības vielām.

D vitamīns sniedz atbalstu imūnsistēmai

Ļoti iespējams, pēdējā laikā esat dzirdējuši un lasījuši par D vitamīnu vairāk nekā jebkad iepriekš. Un tam ir pamatots iemesls, jo D vitamīns ne tikai veicina normāla kaulu stāvokļa uzturēšanu un muskuļu darbību, bet arī ir neaizstājams mūsu imūnsistēmai! Tas mobilizē mūsu ķermeņa aizsardzības mehānismu, kas ļauj tam apkarot nevēlamās baktērijas – bet tikai tad, ja tas ir pieejams pietiekamā daudzumā.

Tomēr fakts ir tāds, ka saskaņā ar jaunāko Vācijas Valsts patēriņa aptauju 82% vīriešu un 91% sieviešu organismā nav pietiekami daudz D vitamīna.

Vēl viens fakts – D vitamīns ir viens no nedaudzajiem vitamīniem, ko organisms var ražot pats. Tomēr, lai to iegūtu, uz mūsu ādas ir jānonāk saules gaismai.

Ziemas mēnešos saule debesīs neatrodas gana augstu, lai izstarotu pietiekamu daudzumu UV-B staru. Turklāt arvien vairāk cilvēku paliek telpās, piemēram, darba dēļ, vai izvairās no tiešas saules gaismas. Jo īpaši gados vecākiem cilvēkiem ir ārkārtīgi zems D vitamīna līmenis, jo tā dabiskā ražošana ar vecumu samazinās.

D vitamīnu bagātīgi saturošs uzturs ir īpaši ieteicams gada tumšajā sezonā. Bet, no otras puses, ir tikai daži pārtikas produkti, piemēram, aknas un treknās jūras zivis, kas satur lielu daudzumu šī vitamīna.

Antioksidanti – šūnu aizsardzība ar cinku, selēnu, C vitamīnu un E vitamīnu

Antioksidanti, piemēram, cinks, selēns, C vitamīns un E vitamīns, atbalsta normālu imūnsistēmas darbību un palīdz aizsargāt šūnas pret oksidatīvo stresu. Bet kas patiesībā ir „oksidatīvais stress”?

Oksidatīvo stresu izraisa tā sauktie „brīvie radikāļi”. Tās ir agresīvas, šūnām kaitējošas vielas, kurām mūs pakļauj apkārtējās vides radītā ietekme, piemēram, automašīnu izplūdes gāzes, ozons vai cigarešu dūmi. Mūsu ķermeņa aizsardzības sistēma spēj uzņemt noteiktu daudzumu šo agresīvo savienojumu, lai izvairītos no iespējamiem šūnu bojājumiem.

Un daba piedāvā palīdzību: Antioksidantiem (radikāļu ķērāji) piemīt šūnu aizsargājošas īpašības un tie palīdz uzturēt šūnu funkcionalitāti.

Starp šiem antioksidantiem ir arī mikroelementi, piemēram, selēns vai cinks vai vitamīni C un E.

C vitamīns (askorbīnskābe) ir atrodams daudzos augļos un dārzeņos. Vislabāk zināmie C vitamīna piegādātāji, protams, ir citrusaugļi, bet dārzeņi, piemēram, brokoļi vai kāposti, var pat saturēt vairāk C vitamīna. Taču uzmanieties: gatavošanas laikā jūs varat zaudēt vērtīgo askorbīnskābi, jo tā šķīst ūdenī.

E vitamīns (tokoferols) ir augu vitamīns, tāpēc augu eļļas un rieksti ir līderi E vitamīna satura ziņā. Tomēr neliels daudzums vērtīgā vitamīna ir atrodams, piemēram, arī olās un sviestā.

Būtiskie mikroelementi cinks un selēns ir pietiekamā daudzumā jāuzņem ar pārtiku. Dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti satur vairāk cinka nekā augu izcelsmes pārtika. Runājot par augsta cinka satura līderi starp pārtikas produktiem, viedokļi attiecībā uz austerēm parasti krasi atšķiras.

Labi selēna avoti ir, piemēram, zivis, jūras veltes, teļa gaļa un olas dzeltenums. Selēnu faktiski satur arī augu pārtika, bet intensīvā augu kultivēšana Vācijas lauksaimniecības zemēs ir ietekmējusi selēna saturu miltos un maizē.