Redze ir mūsu visvērtīgākā maņa, jo tā nodrošina aptuveni 80% no visas informācijas par apkārtējo vidi. Mūsu smadzenes izmanto aptuveni vienu trešdaļu no savas spējas apstrādāt visus vizuālos iespaidus. Mēs atpazīstam krāsas, formas un kustības, mēs pat varam redzēt trīs dimensijās un novērtēt attālumus un izmērus.
Mūsu acis ir ne tikai skaistākais, bet arī visjutīgākais maņu orgāns. Aizsargājiet un stipriniet savu spēju redzēt, jo laba redze veido lielāko daļu no mūsu dzīves kvalitātes.
Apmēram četrdesmit gadu vecumā dabiskā redze parasti sāk kļūt sliktāka, bet mēs varam palīdzēt acīm, piekopjot pareizu dzīvesveidu. “Redzei labvēlīga” diēta apvienojumā ar vienkāršu labo praksi, piemēram, regulāriem acu ārsta apmeklējumiem, saulesbriļļu nēsāšanu, lai pasargātu acis no UV starojuma, un atturēšanās no smēķēšanas ir galvenie faktori, kas ļaus saglabāt redzi un acu veselību.
Bet kas ir “redzei labvēlīgs uzturs”?
Vācijas Uztura Biedrība iesaka ēst 5 augļu un dārzeņu devas dienā, lai uzņemtu mums nepieciešamos vitamīnus un mikroelementus.
Tas arī veicina acu metabolismu, jo mēs vispirms ēdam ar acīm.
Dažādas barības vielas un aizsargvielas palīdz attīstīt labu redzi un saglabāt redzi arī vecumdienās.
A vitamīns | Uztur normālu redzi |
C vitamīns | Šūnu aizsardzība (brīvie radikāļi) |
E vitamīns | Šūnu aizsardzība (brīvie radikāļi) |
Luteīns | Makulas daļa |
Zeaksantīns | Makulas daļa |
Cinks | Uztur normālu redzi |
Selēns | Šūnu aizsardzība (brīvie radikāļi) |
DHA | Ir saistītas ar redzi un asaru plēvi |
Iespējams, ka vislabāk pazīstamā barības viela, kas saistīta ar acu veselību, ir A vitamīns.
Tā kā A vitamīns palīdz saglabāt redzi, to parasti uzskata par „acu vitamīnu”.
Labi A vitamīna avoti ir, piemēram, subprodukti (piemēram, aknas), treknie sieri, siļķes, makreles un olas. Burkānos ir daudz beta karotīna, kas ir A vitamīna prekursors, un tos bieži uzskata par superproduktu labai redzei.
Dažāda veida slodze acīm, piemēram, darbs pie datora ekrāna, ilgstoša televizora skatīšanās, acu pakļaušana spēcīgam saules starojumam vai bieža auto vadīšana naktī, var palielināt nepieciešamību pēc A vitamīna.
Mūsu aso un augsta kontrasta redzi nodrošina „dzeltenais laukums” (macula lutea), kas ir neliela platība tīklenē. Dzelteno krāsu rada augu pigmentu luteīna un zeaksantīna daudzuma pieaugums. Tā kā saules gaisma nokļūst acīs gandrīz nelauzta stara veidā dzeltenās laukuma zonā, daba ir izstrādājusi īpaši augstu antioksidantu aizsardzību luteīna un zeaksantīna formā.
Karotinoīdi luteīns un zeaksantīns rodas dārzeņos, piemēram, kāpostos, sparģeļos, neapstrādātos spinātos un pētersīļos.
Mūsu acis ir pakļautas oksidatīvajam stresam, ko izraisa atkārtota gaismas iedarbība, kā arī pats vizualizēšanas process. Tas var pastiprināt brīvo radikāļu attīstību. Lai pret tiem cīnītos, mūsu šūnām ir īpašs aizsargvairogs: vitamīni C un E, kā arī mikroelementi selēns un cinks palīdz aizsargāt šūnas no oksidatīvā stresa.
Citrusaugļi, zaļie pipari vai zemenes ir labi pazīstami C vitamīna avoti.
E vitamīns ir atrodams galvenokārt augu eļļās. Mēs uzņemam selēnu un cinku galvenokārt no dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem, piemēram, zivīm vai gaļas. Mūsu padoms: kāpēc gan nepalutināt sevi ar dažām austerēm, jo tās ir ar cinku visbagātākais produkts!
Svarīgs acu veselības elements ir dokozaheksaēnskābe, DHA, polinepiesātinātās omega-3 taukskābes. DHA ir taukskābes, kas vislielākajā daudzumā atrodas smadzenēs un fotoreceptoros. Tās ir būtiskas tīklenes struktūrai un tāpēc tām ir svarīga loma normālas redzes saglabāšanā.
Papildus tīklenei, DHA satur arī taukainā asaru plēvīte. Veselīga asaru plēvīte nodrošina, ka asaru šķidrums neiztvaiko un acis paliek labi samitrinātas.
Īpaši labi omega-3 taukskābju avoti ir aukstūdens zivis, piemēram, siļķe, makrele un lasis.
Mūsu redze ir mūsu visvērtīgākais maņu orgāns – sniedziet tai pareizu atbalstu jau no pirmās dienas!